Kāršu pētnieks, Latvijā lielākās kāršu kolekcijas īpašnieks Jānis Mētra no Kuldīgas

Jāņa Mētras kolekcijā ir trīs latviešu zīlēšanas kāršu versijas – vecajā drukā, jaunajā drukā un vācu valodā.

J.Mētra atceras, ka „Laimes spēles” kārtis vecajā drukā pirms vairāk nekā desmit gadiem viņam atnesusi Bogdanovas kundze no Kuldīgas. Sieviete kārtis atradusi remontējot māju un nolēmusi, ka tās varētu būt interesants un iederīgs eksemplārs aizrautīgā kāršu kolekcionāra krājumā. Savukārt jaunākā izdevuma kārtis, uz kurām uzraksti jau ir ar latīņu burtiem un kuras varētu būt izdotas ap 1921.gadu, J.Mētra ieguvis no kāda pazīstama cilvēka Rīgā.

„Sākumā neko daudz par „Laimes spēles” kārtīm nezināju, līdz Krievijā Pēterhofa spēļu kāršu muzeja katalogā ieraudzīju šīm kārtīm veltītu lappusi. No tās arī uzzināju, ka šīs kārtis izdotas tālajā 1876.gadā Mītavā jeb tagadējā Jelgavā, un to autors bijis grāmattirgotājs Johans Šablovskis.”

Daudzu gadu laikā J.Mētra rūpīgi izpētījis latviešu kāršu izdošanas vēsturi un par to sastādījis pat divus izdevumus. Pēc atgriešanās no Krievijas kolekcionārs konstatējis, ka šīs latviešu zīlēšanas kārtis ir ne tikai senākās latviešu nākotnes lūkošanas kārtis, bet arī vispār pašās pirmās un vecākās Latvijā iespiestās kārtis.

Stāsts iegūts 2013. gadā, Kuldīgā